Natālijas meita piedzima ātrāk nekā viņa gaidīja. Tā meitenīte nonāca inkubatorā, kur viņai bija pievienota speciāla barošanas zonde.
Natālija raizējās, ka viņas mazulīte var neizdzīvot, un tomēr cerēja tikai uz labāko. Viņa sapņoja par dienu, kad varēs doties mājās kopā ar meitu.
Pastaigājoties pa koridoru, Nataša izdzirdēja medmāsu sarunu. Tās apsprieda citu grūtnieci, kura negribēja barot savu bērnu ar krūti, to pamatojot ar faktu, ka grib pēc iespējas ātrāk atgriezties iepriekšējā figūrā. Šo sievieti sauca Karīna.
Karīna vienmēr ir bijusi neticami skaista, visi vīrieši teju gulēja pie viņas kājām. Tieši šī iemesla dēļ sieviete negribēja zaudēt neatvairāmo ārieni. Karīna uzreiz pateica vīram, ka netērēs savu laiku bērnam.
Tā vietā viņa uzreiz plāno nodarboties ar savu ārējo izskatu: nodarboties ar sportu, apmeklēt kosmetologu, uzsākt diētu, veikt manikīru…
Kur lai tajā visā atrod laiku bērnam? Andrejs mēģināja sievu vest pie prāta, lai viņa vismaz bērnam dotu mātes pienu, bet Karīna atteicās. Nākamajā rītā viņa noformēja oficiālu atteikumu no sava dēla.
Šis stāsts aizskāra Natālijas sirdi. Sieviete aizgāja paskatīties uz Karīnas dēlu, un pēc tam sāka apmeklēt ne tikai savu meitu, bet arī puisīti. Mazulis nemitīgi raudāja un prasīja ēdienu…
Natālija nevarēja palikt malā, viņa piedāvāja medmāsām būt par puisēna barotāju. Viņai atļāva palīdzēt bērnam. Natālija sāka nākt vairākas reizes dienā un barot svešo puisēnu.
Kad Andrejs ieradās apciemot dēlu, viņš bija neticami aizkustināts, kā Natālija rūpējas par viņa bērnu. Vīrietis gandrīz vai apraudājās.
Karīna tikmēr gatavojās izrakstīties no slimnīcas, krāsojās un veidoja matus, lai vīrs viņu redzētu skaistu, neskatoties uz nesenajām dzemdībām.
Tajā pašā laikā arī Natālija gatavojās izrakstīties. Viņa pazaudēja meitu, neskatoties uz visām cerībām. Ārsti nespēja mazulīti glābt. Sieviete nespēja valdīt asaras.
Viņa zaudēja savu bērnu, bet svešu bērnu, kuram viņa paguva pieķerties, viņai nācās atstāt.
Karīna pa logu ieraudzīja Andreju. Viņš stāvēja pagalmā un turēja rokās ziedus un balonus. Karīna nolēma nesteigties, lai vīrs viņu ilgāk pagaida. Bet viņu gaidīja satricinājums, jo Andrejs ieradās nebūt ne pēc viņas…
Natālija iznāca no slimnīcas kopā ar dēlu. Andrejs paņēma no viņas bērnu, noskūpstīja sievieti, pēc tam viņi kopā aizbrauca.
Šokētā Karīna pajautāja medmāsai, kas notiek. Tā viņai atbildēja: “Tagad tu vari būt vienmēr skaista priekš sevis”.